[#]
Aug. 22., 2007 | 10:07 am
ir izdevies pavērot, cik bieži tu tiešām domā to, ko tu domā, ka domā? un varētu no tā kāpties par vienu refleksijas līmeni tālāk līdz bezgalībai jebšu šai gad. - absurdam, bet manuprāt tieši šai - otrajā - līmenī jautājums vēl ir leģitīms. var kļūdīties. man to pat patīk darīt.
kad apnīk censties kaut ko panākt - piemēram, pateikt slaveno To, - ko - to? kam pateikt? kāpēc pateikt? lai vai kā tas ar nebūtu pateikts, lai vai cik ļaužu nebūtu atstāti mēmi no tā, KĀ PATEIKTS betnukābļinpateikts - kad apnīk, sāc skriet pēc iespējas lēnāk un skaistāk - jo tas, manu dostojevskēn, glābs pasauli - kā tā gudrā, baudkārā vista no sava stulbā cockliktens, lai Tas, tu jau zināsi kas viņš tev ir - var panākt tevi. karoče, baigi nebēdz no viņa.
kad apnīk censties kaut ko panākt - piemēram, pateikt slaveno To, - ko - to? kam pateikt? kāpēc pateikt? lai vai kā tas ar nebūtu pateikts, lai vai cik ļaužu nebūtu atstāti mēmi no tā, KĀ PATEIKTS betnukābļinpateikts - kad apnīk, sāc skriet pēc iespējas lēnāk un skaistāk - jo tas, manu dostojevskēn, glābs pasauli - kā tā gudrā, baudkārā vista no sava stulbā cockliktens, lai Tas, tu jau zināsi kas viņš tev ir - var panākt tevi. karoče, baigi nebēdz no viņa.
Link | ir doma | Add to Memories
[#]
Aug. 22., 2007 | 10:23 am
man liekas - smuki (kāpateiktsbetnukābļin-a-pateikts)
cita starpā, man riebjas tas, nākamās paaudzes, jūsu atvemjošais bļe, bļrmļe; ja tā nāk vēmiens, neēdiet kādu laiku, pagavējiet, paravējiet
cita starpā, man riebjas tas, nākamās paaudzes, jūsu atvemjošais bļe, bļrmļe; ja tā nāk vēmiens, neēdiet kādu laiku, pagavējiet, paravējiet