silvija - 3. Augusts 2007

we looooooove the ruffles and lace

men with no face

ar to visu es gribēju teikt, ka īstā spēle ir spēle bez noteikumiem, jo to - ar, lai to spēlētu, nav jābūt artistam; to var katrs sevi cienošs zeks - spēlēt pēc noteikumiem, par artistu tikmēr, dēls, tu kļūsti, līdz pēdējam burtam, līdz pēdējai romantiskajai detaļai apgūdams noteikumus, ko izlemsi ignorēt

tā

vai apmēram

tagad čuči, un, kad rītvakar atkal tiksimies (kārļa miesnieka balsī no aktieru kalniņa), tevi jau gaida pasaciņa par kontekstu

un vēlāk stāstīšu tev par talantu, kaut neviens nezina, kas tas ir, visi tikai izlīmē etiķetes viņš, viņa, mēs, jūs, esam Talantīgi, lai būtu uzkundzējušies, pakņudinājuši savu patmīlību, aiztaupot pūles ko saprast;
un nav jau arī viegli ar to talantu, vieglāk pateikt, kas ir netalantīgi, piemēram, šis - kritika vispār jau ir mākslas materiāla sulīga un daudzpusīga, kontekstuāla pārstrāde, nu, vismaz jautājumu uzdošana, kamēr šie puišššsssi ir tik kontrproduktīvi, bet talants ir jaunradošs - pateikšu priekšā pamatdomu - šis nav talantīgi:

http://www.diena.lv/kulturas_diena/lasit.php?id=311519

bez cieņas, pret augšējo, ne jau pret jums, silva