silvija - 15. Jūlijs 2007

ar sirdi plosošu naivumu kā Vanadziņš vēl jūlija vidū sēžam un gaidām vasaru; bet viņa neatnāks, mētājas kaut kur apsitusies ar lietotājiem-svingeriem, guļ ar galvu septiskā klēpī Koļam Pūstošās Kājas, kuram šāda temperatūra nemaz nav vajadzīga, uzjunda fermentēšanos, kāpēc temperatūra? tāpēc, ka siltums, vasara.

how does the world work?

working, basically


grīziņkalnam ir veselīga strādnieku rajona pašapziņa, uzcelts lepni tradicionāli komponēts piemineklis amatniekiem, skursteņslauķis un mūrnieks, ķelle un jūras ezis - var minēt, kurš kuram


grāmatas,
kājas
logs
saule
vējš
mākoņains brīžiem arī mākoņains
velosipēds
4 veči ar tumsu runā (epizode pa dienu pie Sarkans)
rokas
Split, tualete kā rezerves izeja, vardarbīgs smaids
vardarbība veloģimenē, nosist veco ar tandēmu
pārtikas krājumi, atradu trešdienas tomātus un sviesta pupas
nopirku jaunus, jo vajadzēja samīt naudu
piecīti meistaram - un pieminekli - jauku dienu
par daudz kafijas
visu pa puskilo
silts, tas ir - dienā

šovasar nevajag ledusskapi, labi vien ir, jo nav jau arī

šovasar, ne šovakar, vēl ne reizi nav gribējies pili pie jūras

māju Pārdaugavā, kā atkal tur aizbrauc, - gribas, kamēr neredz - nekas


pie deviņstāvenēm jaunās ģimenes gaidīja vasaru ar 2 gadus vecu rūķīti, Aleksandru un colu, rūķītis gaudoja visu laiku pilnā augumā, māva, nevis raudāja, bet tā - īdēja, dļa raznoobrazija, brīdinājuma signālu taurēja: Vecāki, eu, davai, nenodzeras vēl pirms 23.

pajautāju viņam, vai viņš pats nav iešāvis, uz uzrunas brīdi mazulis signālu apdomīgi izslēdza.