silvija - 30. Jūnijs 2007

nelasi vien, nelasi grānatiņas, kazļonočkom staņeš, iļi sestričkoi alkogoļičkoi, teļe- bļin-vizornoi ņevrotičkoi


every one of us must strive, unflinchingly, (šis iestarpinājums, pret to vissiltākās jūtas - neviebjoties), to be himself. Rudmose-Brown, Samuel Beckett's college mentor

pieņemu, tas tāpat skaidrs, ka neesmu to izgudrojusi, tāpēc lai paliek bez avota norādes


lūdzu jums

tomorrow mission to Sigulda, missions, god, they are boring generally
kas no manis iznāks, kas iznāks?....

kas labāk - vai kas smagāk, prasi. nezināt, ka tev ir vainas, vai - kas tās par vainām apmēram?

ir kāds brīvprātīgs viedoklis?

vai ta nevajadzēja strādāt? nnā.

kas vainas domāt tādas blēņas - kas no manis iznāks - it kā viss, kas varēja iznākt, jau kaut kur nebūtu iznācis; man ir 12, 38, un 64 gadi, un vakar man bija 81. be tas - vieglumam


man garlaicīgi ar jums, dažreiz ļoti, jo jums ar sevi tā ir, bet ko jūs tur s*** varat darīt. šausmīgi garlaicīgi izrādās ar tiem, kam tehniski baigi bagātā pieredze, bet augstprātība (trīs vaļi - slinkums, bailes, balles un lepnība = ignorance.... emmm,
- ja te vēl būtu tie daži aizgādņi, es zinu, tūlīt labotu, šiem liekas - tikai viņi redz: rakstīts - būs 3 vaļi, bet tā ir 4, [es gan arī cilvēkos - kā kurā, vpročem - provocēju iznākt virspusē nebūt ne tam labākajam] kaut patiesībā īstenības piedzīvošana ir visas tautas, largely, sinhrons kopīpašums, fiziski, lasi arī - ģeogrāfiski, klimatiski, visiem te ir 1 un tas pats)
īsāk sakot, augstprātība liedz to stingri apjēgt, formalizēt, sauksim to tā.


un man liekas, ciba ir, lai skaļi domātu

un klusītēm justu - a to mums te izcēlās domu starpība ar vienu foršu, toč, foršu cilvēku.