[#]
Maijs. 8., 2007 | 02:58 pm
viss forši
bērni, protams, daži tiek apēsti
ja pirmajos nedrošajos soļos pa dzīves netīro veļu trūcis pašsaglabāšanās instinkta
tā man nekad nav pilnīgi aptrūcis, paldies, mamu
bērni, protams, daži tiek apēsti
ja pirmajos nedrošajos soļos pa dzīves netīro veļu trūcis pašsaglabāšanās instinkta
tā man nekad nav pilnīgi aptrūcis, paldies, mamu
Link | ir doma | Add to Memories
[#]
Maijs. 8., 2007 | 08:38 pm
drausmajā, neizbēgamajā bodē Superneto ir tikai viena kasiere un rinda uz to kā pēc banāniem padomju laikā, tikai biežāka; tur noderētu mans talants un apķērība, atsaucība, darba spējas un skaudrais tiešums; bet tur es iešu strādāt vēl dziļākos gados, pagaidām atļaušos paspriedelēt;
kas tas ir - neizdzenams konservatīvisms, kad, redzot moskviča tipa mašīnītē Grīziņkalnā iegriežam sīku musulmani ar balti tamborētu cepures bļodiņu pakausī un otru ar kailu piķa melnu galvu pasažiera krēslā, man gribas, kaut viņu to darītu kādā citā pilsētā, citā valstī? iekšēja svešķermeņu atgrūšana, kas tas ir?
un kas tas ir - identificēšanās, redzot agrāk manā kafejnīcā par bārmeņa palīgu strādājušo glīto, smaidīgo jaunekli bezzobainu un sarkanu, neatgriezeniski šņabja izgrauztu seju sēžam Lienes ielas pieturā, ja pie viņa piezīžas mans velosipēdistes skatiens un ēdas tai sejā dziļāk kā fascinēts, šausmu hipnozē? sajūta: cik tur trūka vai vēl trūks un tā būšu es, kas tur sēdēšu kā sadzelta?
kas tas ir - neizdzenams konservatīvisms, kad, redzot moskviča tipa mašīnītē Grīziņkalnā iegriežam sīku musulmani ar balti tamborētu cepures bļodiņu pakausī un otru ar kailu piķa melnu galvu pasažiera krēslā, man gribas, kaut viņu to darītu kādā citā pilsētā, citā valstī? iekšēja svešķermeņu atgrūšana, kas tas ir?
un kas tas ir - identificēšanās, redzot agrāk manā kafejnīcā par bārmeņa palīgu strādājušo glīto, smaidīgo jaunekli bezzobainu un sarkanu, neatgriezeniski šņabja izgrauztu seju sēžam Lienes ielas pieturā, ja pie viņa piezīžas mans velosipēdistes skatiens un ēdas tai sejā dziļāk kā fascinēts, šausmu hipnozē? sajūta: cik tur trūka vai vēl trūks un tā būšu es, kas tur sēdēšu kā sadzelta?