|
|
|
Janvāris 20., 2015
20:50
kā viņa nāk, it kā ātri, bet paņem tieši, jautājumus neuzdod, ietin visu ķermeni mīkstā, bet smagā vatē, liek elpot lēni, liek gulēt, bet aizmigt neļauj. karsē, silda un dursta te plecā, te elkonī, te kājā, te potītē, te actiņā, it kā patīkami un mokoši reizē. tik sen nebiju salīkusi zem gripas smagās plaukstas, ka esmu aizmirsusi, kā bija jāārstējas un kā es zināšu, vai nav jāsauc ārsts. pa laikam mēru temperatūru un ar prieku, jo tā taču ar gripu ir, konstatēju, ka tā neatlaidīgi kāpj. iespējams, ka saslimu, jo ir ļoti, ļoti daudz darba un es viena GRIBU to visu izdarīt. vienīgais, kas šobrīd bez pašas gripas, protams, traucē, ir tas, ka man gribas raudāt. tā man vienmēr ir bijis, kopš bērnības, un nekad nav pārgājis.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |