|
|
|
Janvāris 3., 2014
13:38
katru reizi, kad es stundu nostāvu rindā kādā bankā vai pastā, es nolemju visu tur uzspert gaisā un man nebūtu problēmu ne dabūt trotilu un iešana cietumā totāli nebaida un nav žēl nevienas dzīvības uz pasaules, tik liels ir mans niknums. bet tad nopīkst mans numuriņš, es pieeju pie operatores un vienā sekundē viss ir beidzies un pārgājis.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
