gribēju savai viena rudeņa ļubestībai, kurš patiesībā ir vienkārši nožēlojams vīrietis un nekas vairāk, prasīt, cik kg rosola kārtīgam latvietim vajadzētu apēst gada laikā un vai rosols vispār ir latviešu ēdiens vai arī aizguvums. Bet tā vietā es ļāvu viņam pirkt man šņabi pēc šņabja, klausījos ar kādu aizrautību viņš stāsta par visādām granātām,  WW2 ieročiem, nelegālām mežu izciršanām etc. Viņš teica, ka es esot labs cilvēks. Es un viņš pabijām trīs krogos (ļeņingrada ir krogs?) . Nevienas banālas frāzes. Nosaucu viņu par urlu un viņš apvainojās. Stāsti un anekdotes un mani nebeidzamie pastāsti vēl kaut ko, lūdzu. Nevienas cigaretes, kaut kādi cilvēki fonā. Mierīgas sirdsdarbības. Un, kad vecas mīlas rusē, tad tās pāraug par skaistām es gribu, lai viņš ir laimīgs domām.

vairāk kā septiņi kilometri mājupceļa ar kājām ejot, kamēr no debesīm sniegs krita lejā. atvadas pie durvīm un sargi sevi apskāviens.  bet tas bija jau pirms nedēļas un nav vairs taisnība.