| |
[17. Nov 2026|03:45] |
Ja tik braši publicēju skaistas Goldie bildes bez viņas atļaujas, tad man jāpiedalās ar actual stafu. Bildēts pirms minūtēm, kāds actually esmu, gatavojot sarežģītu plānu. Pirmais tiks izcepts sakapāts kāposts, un meģināšu pannā ietilpināt arī vistu, un vēl daudz ko citu.

Nu tiešām, tādu var kāda gribēt? |
|
|
| |
[17. Nov 2026|02:53] |
Vēl skaistāka Goldie ir šeit. Te jau ir mani sexy sapņi. Latvijas pļava, pati daba
 |
|
|
| |
[17. Nov 2026|02:41] |
Nē, es nešņaucu. Man patīk, ka cibā domā, ka esmu uz drogām. Biju, draugi, jaunībā ĻOTI biju. Tagad, iepriekšējā reize bija pirms pusgada, pirms tam pirms gada. Aptuveni 2x gadā, jau vairākus gadus. Tas, ka skapī kuplo zāle, ko pēc pāris mēnešiem ievākt, ir kas cits. Es tikai dzeru, un MI lieku tekstus par Goldie. Es uz to meiteni esmu totāli uzkarsis. Nespīd. Lai. Ir ko apbrīnot.

Goldie |
|
|
| |
[17. Nov 2026|01:53] |
Pag, vienu vaig noskaidrot. Vai esmu: * joprojām kandidāts; * vai vispār jebkad bijis; * kādas man vispār iespējas.
Laura jau ir atteikusies, laimīgi tikusi vaļā. Tāpēc bija Ingus Pētersona dziesma, toreiz pālī "Mana sirds ir atkal brīva". Goldie? |
|
|
| |
[17. Nov 2026|01:31] |
mēs gājām jūrmalā kilometrus, nesot krēslus, ziemā. man bija izcili nepiemēroti cimdi. esmu strong, man ļoti sala, bet ciešanas nav nekas. un tad es jūrmalas stacijā iegāju apskatīties cikos vilciens. tikai dažas minūtes, un man nevis mīnus 20, bet mīnus 5 telpās sāka spiest pirkstus kā skrūvspīlēs. izgāju ārā. aukstums atkal apņēma, un pirksti atgriezās vietā. nākamajā brīdī mani jau ceļ augšā no perona
pirksti ir mans ahileja papēdis. man parasti nesaslt, bet pirksti |
|
|
| |
[17. Nov 2026|01:05] |
|
Nu, ap 2006 es vairs nebiju jauns. Pēc kalendāra kādi 33 gadi. Es visu dzīvi esmu izmantojis velosipēdu. Bija neskaitāmas manas mašīnas, un ilgu posmu izmantoju arī Guntas mašīnas, bet to dienu savu velo. Ārā ir mīnus 22. Es minos naktī no Pārdaugavas, pēc nakts darba izdevniecībā. Uz Vanšu tilta pārņēma tāds pizģec – esmu tilta vidū. Plānie cimdi neko nesargā – es mirstu no aukstuma. Doma bija nobremzēt, un iemest velo Daugavā. Fak, es raudāju, cik salst. Atminos mājās uz Lāčplēšielu. Atslēgas nevar dabūt no biksēm ārā. Plaukstas ir saldēts krabis, neko nesaķert. Ar ABĀM rokām dabūju ārā, kā maniaku filmās, 5 minūtes mēģināju ielikt slēdzenē, ar plaukstām griezu atslēgu. |
|
|
| |
[17. Nov 2026|00:38] |
Mārītei ecstasy ir drusku slimi. Reiz mani ģērba ārā uz disko skatuves, Kaspara klātbūtnē. Es ļoti NĒ. Ko tu dari? NEVAJAG. Virzīju rokas prom. Un vēl reizes, kad Mārīte totāli piesējās, ignorējot, ka Kaspars ir netālu. Es viņai ļoti patīku, jo neprasu, un nepārstāvu neko. Esmu kaila gaļa, nekāda īpaša.
Tik ļoti īpašs ir ecstasy.
Uz mani bija iekritusi krievu meitene, Nastja. Vasaras ļoti silts rīts, kādi 5 no rīta. Mēs izejam no telpām, un ejam pa rīgas centru, saķērušies rokās. Gandrīz kā jauns sākums. Tikai man ir 25, viņai kādi 17-18. Es jau ļoti pieredzējis narkotiku mānīgo state. Patīk ļoti mirklis, bet nenotici tam.
Ak Dievs, kad Cilvēks tiks atbrīvots no visa šī. Tāpēc es gribu prom no Zemes. Nepastāvēt vispār, vai būt pilnā Mīlestībā. One way or another /Blondies/ |
|
|
| |
[17. Nov 2026|00:26] |
mēs bijām divi pāri. es un Gunta, un Kaspars ar savu beibi – Mārīti. kopā četri rododanderā laimīgi. pēc stundām, Brīvdabas muzejā, Mārīte man pieminās, un jautāja "tev ir vēl?". es "ko? kas vēl?". kā viņa nošņāca "ko tu nesaproti?", un strauji viena pati aizminās mājās. kritiens no debesīm ir ultra nežēlīgs. tu attopies ellē, kāda ir visa mūsu dzīve. tā nav narkotiku abstinence, bet izpratne, cik daudz mums ir, bet ikdiena ir žurka. mēs robustāki, sākām dzert, jo krist pēc ecastasy, ir kā Ikaram sadzedzināt spārnus, un pist ar purnu pret zemi |
|
|
| ecstasy |
[17. Nov 2026|00:16] |
|
Man tā patika tas benzīntanks jo random iesaistītie bija pakārtoti, es nepārtraukti maucu astotniekus pa benzīntanku, cik slīpi vien iespējams, kaut seja skrāpētos pa asfaltu. Kaspars minās nepārtraukti uz pakaļējā uz riteņa kā laimīgs bērns. Meitenes kusa, vienkārši stāvēja vidū, uz saviem baikiem. |
|
|
| |
[17. Nov 2026|00:08] |
mēs paņēmām ecstasy tik apzināti. satiekamies dienas pirmajā pusē, visi izgulējušies, pabrokastojuši, svaigi. kopā apēdam pills, un sākam mīties pagaru gabalu uz brīvdabas muzeju. un tad starp rajonu Teika un Jugla sāk kickot. mēs iegriezāmies gas tank. mēs smējāmies debesīs. tu karājies ar velo riteņiem pret debesīm, apgriezts otrādi. es pārbaudīju riepu saķeri – cik slīpi iespējams nobraukt ar montain bike, liecot plecu pie zemes. sasodīti tuvu. kā šosejas speed bike. atgriezāmies uz intensīvas dienas ielas. mēs aizņēmām visu pirmo joslu. rokas ieplestas, pilnīgs līdzsvars, lidojums virs asfalta. mašīnas pagaidīs. mēs tās vispār nedomājām
es ļoti ļoti iesaku ecstasy. pilnīgi visiem, bet ne dēlam. jo pēctam tev vairs nav dzīves. tu esi redzējis fake Dieva valstību. ne narkotiskus murgus, bet Mīlestību [sintētisku]. īsto Mīlestību dabūsi jebkad? |
|
|
| |
[16. Nov 2026|23:51] |
konkrētais notikums bija ap 2009. man riteņbraukšana agrāk, 90's bija pilnīga sab trans aizvietošana. starp rajoniem braucu n-kilometrus, pat uz skrituļslidām, uz pārdaugavu un atpakaļ. velosipēds ļoti rulles. vēl zem 20 gadiem, es jau sen biju panks. ārā ir mīnus 30. es nediršu – mīnus 30. es uzvelku šortas, jo garās bikses būtu jāatloka, lai neķera pedāļos, tātad nah*i. plānas šortas, mētelītis, un es dragāju ap 6km vienā virzienā. vēl stāvu āgenskalnā. nesalst. kājas sarkanas kā vārīti vēži. tantes skatās, vai viņas sapņo jau savu nāvi nākam. atpakaļ, minoties. tik labi nebiju vēl juties. |
|
|
| |
[16. Nov 2026|23:40] |
|
G vajag ganju. Es arī nekad neatteikšos. Mums jau ir bērns. Sēžam lāčplēšielā. G ļoti rūpējās par bērnu, bet viņš guļ. Mēs ar G otrā, ballītes istabā. Es uz speed kaut ko zīmēju, G arī labi pavada laiku "aizbrauksi pēc zāles?". No problem, dod man naudu [pāris gramiem]. Saģērbos, uzliku austiņas – Billy Idol. Stumju riteni ārā. Ārā mīnus 20. Man pohui, minos 7km turp, apmaldījos, vēl 4km klāt, atpakaļ. |
|
|
| |
[16. Nov 2026|22:16] |
Par choker es neesmu pārdomājis, ne skaidrā, un ne citādi. Es negribu sevi marķēt. Siksniņa būtu ideāli. Šī jau ir uberkruta, un padārga – 100 eiro.
 |
|
|
| |
[16. Nov 2026|22:00] |
Par iepriekšējā pāļa ideju – Sturm tetovējumu.
Atspirgu, un nodomāju "kas par sūdu? es tādu nekad netetovēšu sev kakla priekšā". Es neesmu bijis pat uz vienu Sturm pasākumu, un industrija bija izņēmums manā jaunības pieredzē. Tādi mežonīgi draugi, ka es iemācījos salabt ar pilnīgi underground industriju. Ne mans virziens. Tad kāpēc. Industrijas bija iespaidīgas, un bariņš varbūt 15 cilvēki uz savas mega aparatūras, tumšā garāžā, ka trīc caur krūtīm. Tas bija manos 24-30. |
|
|
| |
[16. Nov 2026|20:26] |
Esmu apmierināts ar savu lego tipa universālo apģērbu. Bāze nemainīga: [plastmasas cilvēciņš ar noņemamu galvu] + t-krekls + mājas bikses Modifikācija nomodā: + zeķes, + jaciņa Modifikācija uz ielas: + zeķes, + āra jaka un zābaki Modifikācija gultai: bāzes komplektācija |
|
|
| |
[15. Nov 2026|08:55] |
|
Iepriekš pajautāšu Goldie, vai tev tas būs ok. Tu to noteiksi. Ja pofig, vari neatbildēt |
|
|
| |
[15. Nov 2026|08:19] |
|
pajautāju, cik maksā. līdz 100 eiro. ok. tikko neskaitīšu eiro par makaroniem, drukāšu melnu plāksni ar baltu sturm zīmi pa vidu pa visu kakla priekšu. izlemts |
|
|
| |
[15. Nov 2026|07:55] |
es reiz plostā biju uz ielas, kad visas maņas ir saasinātas. sievietes šķiet nereāli sexy, utt. nāca pāris, vai ir ko uzsmēķēt. man nekad nav problēmu. ir, bet vai māki tīt? puisis piestājās tīt, meitene drusku tālāk, stāvēja. es tā atklāti neblenzu uz viņu, bet acis bija piekaltas, griezu galvu prom. viss kakls vieglos tetovējumos. viņa jutās kā izstādes eksponāts. un es jau arī, ļoti centos neskatīties. bet man tā patika ne jau izskats, bet draivs. viņa totāli nav parasta. es nezinu ko viņa domāja. es biju izsalcis pēc viņas. un es arī viņai neizskatījos parasts, cik spēju nolasīt.
Es negribu sev tetovējumus, bet varētu industrial, tieši pa visu kaklu priekšā. Ko tik cilvēki pāri 50 nedara dēļ mīlas.
 |
|
|
| |
[15. Nov 2026|06:38] |
Tagad man ir Martin Gore - 2015 - MG [FLAC] Īpaša ultra Martina Gora māksla. Es reiz uz amfetamīna lauzu krēslu, burtiski. Nē, ne metaforiski. Es lauzu ar visu ķermeni šūpojoties, stumjoties turpu šurpu, ka apgāzīšos. Ja ir labas austiņas, tas ir pneimatiskais urbis.
Kompozīja – Crowly |
|
|
| |
[15. Nov 2026|05:57] |
Mums ar to zemes krāsās ģērbto meiteni būtu Einstürzende Neubauten, industriāļi, Sturm Depo klubā. Mīlēšanās varbūt kaut kad sen tālu vēlāk. Ich nezinu. Man pietika ar viņas kautrību, pieticību |
|
|