ķilavas jo projām |
[13. Apr 2008|19:37] |
[ | kāds laiks pļavā |
| | es gribu gulēt | ] |
[ | kasete magnetafonā |
| | es eju gulēt | ] |
Hospitāļu ielas koncerts Zabadakā bija tāds bišķiņ ķilavisks (ai, vispār fuj pē bija tas koncerts, kaut kas ne tāds tajā vakarā virmoja gaisā). un fōrši no koncerta pārrasties mājās, kur kāds jau guļ manā gultā- nu neko, piepūtu sev matracīti un gulēju uz grīdas, neiešu jau kā ķilava spiesties dīvānā starp māsu un mammu.
un man nav telefons, jo 3310 NOKIA nomira. |
|
|
Comments: |
zabadaks vairs nav tāds, kāds man tas patika.
o, es uzreiz šito piesmieto līdakas galvu pazīstu :D
es te tagag vēlos ieskribelēt savas sajūsmiņas un prieciņus, jo tieši vakardien zabadaks bija tāds, kāds tas bija sensenos laikos, kad bija mājīguma un labsajūtas pilna atmosfēra, kad netraucēja itin neviens labai pašsajūtai. un tas viss noslēdzās tikai ap trijiem, kad mēs no turienes izvēlāmies un caur pasaku cienīgu miglu braucām apmēram stundu mājās.
ja? nēnu jā, drusku tā bija. drusku bija par daudz šis tas. bet bija jauki uz tevi paskatīties :) un tā.
O_o, jūs no stendera atgriezāties, kūl. man gan nepatika-es ignorēšu šo koncertu. domāšu, ka tas iekš Depo bija pēdējais
ou, mēs nevis atgriezāmies, bet aiz-mu-kām! nēnu tieši satikām artu, un tad arta ar ievu aizgāja skatīties ar artu kopā, es ar miku sabijāmies no vietējiem un palikām mašīnā viņas gaidīt. jā.
es te uztvēru visādas artas un stenderus!
un kamdēļ tev visu laiku visur ir kaut kādas ķilavas?
tapēc, ka tur bija tika daudz cilvēku, ka ne adatas galam kur krītot atdurties. par daudz.
nubet taču. jā bija daudz. bet daudzi jau bija tie labie. nēnu es nezinu, bet es par kaut ko, kas tur bija, esmu pilnīgā sajūsmā. un sākumā nebija daudz cilvēku, kad ieņēmām minci. un beigās uzstāšanās laika vidū daudzi daudzi izgāja ārā un bija brīvi. pfff.
man viss ir ķilavas un ķilavisks. tas ir mans jaunais, neatņemamais teiciens. | |