|
[3. Nov 2013|03:19] |
Manas paaudzes cilvēkiem svarīgākās sarunas vienmēr notiek virtuvē (izņēmums ir darba intervijas un akadēmisko lietu aizstāvēšanas,bet arī tās varētu pārcelt).Visbiežāk tās ir patiešām būtiskas un atmiņā paliekošas, dažkārt var izmainīt pat visu cilvēka dzīves redzējumi vai palīdzēt pieņemt nozīmīgus lēmumus vai vienkārši biedēt. Tā nu es tagad jau kuro dienu nespēju no galvas izmest šaušmīgo stāstu,kurš rezumējot skan tā "(..)un Maijai,piemēram,nomira draudzene,nu paziņa, jo viņai vienkārši uz ceļgala uzmetās zilums,un viss,viņa nomira,kaut kāds asins izplūdums". Es,arī Maijas paziņa sāku ļoti satraukties,jo pēdējā laikā uz kājām "metas" zilumi no nekā - dzērumā nekur neeju,nekrītu,mēbeles nestumdu.
|
|
|
Comments: |
man vienmēr vasarā zilumi rodas no mazākajiem pieskārieniem, kājas visas zilumos, tā it kā mani katru dienu kāds mēreni piekautu, sīrupiņ, es mirstu? :(
Virtuve vispār ir fenomenālākā telpa jebkurā dzīvoklī un mājā. Mani fascinē virtuves nedaudz.. | |