|
[5. Feb 2012|23:25] |
no "Emīla nedarbiem" prātā gan jau palikusi puisēna problēma ar cukurūdeni. Man tagad ir līdzīgi, bet tikai ar drēbem. Divas dienas noskraidīju pa veikaliem meklējot zolīdu kaut ko un lielu, melnu somu un nonācu pie secinājuma, ka nekas nesanāks, jo esmu uzrijusies kā sivēnmāte, bet līdz lindex great girls vēl mazliet pietrūkst, tā nu stuck in the middle. Kad jau ķēros pie melnām trenuškām sepālā, mani uzrunāja vidusskolas paziņa, kas tur strādā - kam tev trenušas? uz ko atbildēju, ka nu, uz darbu un vispār - jābūt tak ērti. Viņa iesmējās, domājot, ka es jokoju un, kad saprata, ka es nopietni, savieba sejiņu. Bet kā? viņa izbrīnīti jautāja, uz ko norūcu ar pareizajiem aksesuāriem un apaviem tak jābūt smuki.
|
|
|