1925.gads |
[14. Jan 2012|04:10] |
Ļ. C. Lasmaņa j-kdzei Rīgā, Artilērijas ielā Nr. 70 dz. 11 Manu labo gariņ!
Kamdēļ neraksti? Jā, paldies par
apsveikumu šūpuļsvētkos. Tu biji vienīgā, kas mani atcerējās.
Neko no jauna nevaru pastāstīt pie P neesmu bijusi pārējās dāmas
gan ir vairākas reizes bijušas, bet mani nav aicinājušas, tā tad
laikam tomēr bail, un ja jau baidās, tad droši vien ir iemesls.
Diez ko viņš par To lietu domā? Un vispār viņas pret mani ir
diezgan vēsas, bet man jau par to ne karsti ne auksti. Nu kā ar
veselību? Es domāju, ka ūdeni tu gan vēl dzer, jo tas vispār
priekš māgas veselīgs. Sveicieni mammai, gaidu atbildi visu mīļu. A.
|
|
|
Comments: |
Tā laika vēstules vispār ir fantastiskas. Žēl, ka mūsdienās tā vēstuļu rakstīšanas lieta ir gandrīz nomirusi!
oij, es pēc šitā darba gatavošanas (senās pastkartes kā vēstures avots) esmu uz pastu gājusi un sūtījusi! Efekts fantastisks - pilna grēku atlaišana no cilvēka, kas pirms tam bija apvainojies! Tā kā iesaku pamēģināt arī Tev - noteikti iepriecināsi kādu! Vecumam, dzimumam, izglītībai nav nozīmes.
un tas teksts vispār liek aizdomāties, kas tur par Hamelionu rotaļām bijušas!
Tādas pašas seriāla cienīgas kaislības atklājas, kad palasu savas vecmammas ģimnāzijas laiku vēstules un viņas pielūdzēju sūtītas pastkartes kur pat vairāki dzejoļi sacerēti. Tik skaistā valodā, ka tīri vai jābrīnās ka tās ir rakstījis tāds pats, kara laika ģimnāzists.
Arī vectēva papīros ir pāris interesantas vēstules, ko viņam savulaik sūtījušas viņa paša studentes! :D Ja jau tās tika visu mūžu glabātas tad jau laikam tomēr kaut ko nozīmēja.
wow! man nekā tāda nav un man skauž :)
Man varbūt ir paveicies tādā ziņā, ka manējie vecvecāki bija saglabājuši diezgan daudz visādu lietu no saviem skolas un jaunības gadiem. Parasti visi to kaut kad izmet ārā. Tur principā neslikts stāsts sanāktu par to laiku un viņu abu dzīvēm. Materiālu ir gana. Varbūt kādreiz arī pieķeršos. :) | |