(..) Jā, viņš ņemot sievietes, katru vakaru citu, bet dažreiz esot ļoti savādi, esot tādas, kurām nevarot neko "nodarīt". Nespējot un beigas. Pavisam jocīgi! Pārbraucot no laukiem-naktī 12-tos- un tūlīt gājis uz krogu uzdzīvot. Tā un tā, draugu viņam nekad neesot. Tie ātri viņu atstājot. Piemēram, viņš stundām ilgi sīki jo sīki varot runāt un stāstīt par papirosu galu kolekcijas krāšanu, un tad pēkšņi iejautāties tam otram:"Kādēļ jūs sēdat uz krēsla?". Draugs tūlīt apvainojies u.t.t. Savā ziņa jocīgs un muļķīgs ir šis Padegs, bet arī tas viņam labi piestāv. Gluži tāpat kā papirosu galu kolekcija. Kalnačs, J. Trīs+ dāvanas Rīgai//Rīga-800, gadagrāmata, 2000-76-77.lpp