| |
[10. Dec 2010|13:29] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | scout niblett | ] |
es nezinu vai cilvēkam pirms vai pēc dzimšanas dienas vajadzētu sevi mocīt ar pārdomām par dzīves jēgu un citām muļķībām, bet es vakardien iztiku tikai ar sevis mocīšanu ar iesnām un iekaisušu kaklu. Tādēļ, ka manus draugus mocīja tik vien kā sniegs, kas krita no debesīm, viņi mani neaizmirsa un pateicoties tam, es mobilizēju sevī pēdējos spēkus un pat izvilkos no ķengaraga laukā, lai kūkas vietā baudītu ķiploku grauzdiņus un kartupeļu ripiņas, šampānieti aizstātu ar kumelīšu tēju omulīgajās folkluba Alas telpās. Oij, kā man patīk tie mūziķu tur 4dienas vakarā, kuri ar vijoli un akordeonu apstaigā visus galdiņus un atmodina katrā snaudošo dziedošo latvieti. Lai vai kā, draugi, turiet kājas siltumā, ēdiet ķiplokus un veliet sniegavīrus.
|
|
|
