| |
[5. Maijs 2011|02:52] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | hospitāļu iela- laukā | ] |
pēc vidusmēra nozīmes likteņa trieciena pabiju ērmīgā vietā (bārs, laikam) Balvu ielas rajonā- kompānija izteikti krievvalodīga, vīrieši hoķi skatījās, zvērādās un dermantīnā sapucējušās sievietes likās garlaikotas. Bārmene runāja krieviski, bet manu 100 g lētākā šņabja, lūdzu saprata. Glāzīti izņēma no ledusskapja un nekas, ka glāzes dibenā 3 vientuļi kafijas biezumi peldēja. Uz jautājumu- jums citroniņš vai apelsīniņš neatrastos, bārmene noraidoši pagrozīja galvu. Nevar viss dzīvē būt perfekts, vai ne? Turpat laukā bija bērnu laukumiņš, kur pašūpoties, papļāpāt ar psihologu un rīt gaužas asariņas. 4dienas pavisam oficiāli vairs nav manas mīļākās dienas.
|
|
|