reizi pa reizei ir vajadzīgs satikt kādu iereibušu, pat smieklīgu cilvēku, kas tev šļupstošā balsī atgādina, ka jādzīvo tā, lai ir ko atcerēties. tā nu es varu teikt, ka nenožēloju, ka vakar ar pasakas un anekdotes un K. draudzīgi papļāpājām Gaujā, vēlāk jau nepilnā šīs trīsvienības sastāvā devāmies pie lieliskās kursa biedrenes uz Ogri, cepām un ēdām, dzērām un smējām un no rīta pamatīgā lietū  izmirkuši devāmies uz loģiku. galva kā spainis, rokas viegli trīc, pēc pāris stundām C daļā eksāmens, uz kuru vajadzētu vēl kaut ko palasīt. 

kā parasti, kopā esot, bija ļoti neparasti.