Trokšņi

Dažkārt nejaukas lietas tik strauji sakrājas kaudzē, ka nepaspēj ne pamirkšķināt, kad esi norakts zem riebeklību kalna. No kārpīšanās un centieniem tikt laukā visi muskulīši jau sāp. Un tad Tu uztaisi kucēna actiņas un ceri, ka Kāds pados roku un Tevi izvilks, bet Kādam tai brīdī tās abas ir pilnas un no kājas Tu atsakies savam lepnumam par labu.

Pretīga diena.
Beidzot vismaz līst.