o, jā, tas gan. tā teikt, gaidām nākamās problēmas, šitās pāries.
bet zini, man pat patīk, ka brīžos, kad kaut kas saiet galīgi šķērsām, nu vairāk kā būtu pietiekami, tas kļūst tik tiešām uzjautrinoši.
un tad es sēžu, mēslos līdz ausīm, dziedu traviatu (pašu līksmāko un pompozāko gabalu) un viss ir baigi forši.