28. Maijs 2006
tell me your dreams
laikam neseno pārvākšanos un citu iespaidu rezultātā, dzīvesvietas maiņas tematika ielaužas arī manos sapņos. pagājšnakt sapņoju, ka man jāpārvācas uz asv (ak dievs, kāpēc uz asv?), turklāt ar visu klanu piedevām. iemesls nav zināms, bet jāpārvācas ir un jau tūlīt. nesos fotografēties pasei, kamēr taisa bildītes, vēl jāpaspēj ieskriet grāmatnīcā (ko man tur vajadzēja, nav ne jausmas), bet grāmatnīca ir ciet, jo vispār ir nakts. vēlāk atcerējos, ka pase man jau ir, pie tam derīga, tāpēc sasteigtās bildes tomēr nevajadzēs. pēc brīža jau esmu mājās, jāsāk vākt mantiņas, jo lidmašīna jau pavisam drīz. metos pēc kastēm, kas glabātas īpaši šādam gadījumam, taču izrādās, ka mani dārgie radi tās visas ir nupat kā izmetuši (savas mantiņas ta jau sakrāmējuši, maitas). saprotu, ka es vairs neko nevaru paspēt izdarīt, jo tūlīt jau jābūt lidostā, a es vēl neesmu sākusi ne ģērbties, ne kravāties, iedomājos, ka varbūt varētu lidot pāris stundas vēlāk, taču drīz jau apjaušu, ka lidmašīnas uz asv tik bieži nelido. pēc šīs burvīgās atklāsmes izdomāju, ka pie velna kaut kādu tur ameriku, nekur es nebraukšu. nu un neaizbraucu ar, taču arī viena nepaliku. pie manas pastkastītes bija iekārtojies melns runcis, kurš naidīgi šņāca ikreiz, kā gribēju to [pastkastīti] atvērt, bet uz ielas mani mēģināja notriekt nikns bullis (nu tas dzīvnieks). vai manu mājokli būtu noskatījusi volanda banda?