draugiem.lv vs. sviesta ciba

draugiem.lv tomēr garlaiko. tos, kurus tur varbūt gribētu atrast, nesanāk sameklēt, jo vai nu viņu tur nav, vai arī nezinu/neatceros uzvārdus. kā komunikācijas forma - pārāk neērti un bezjēdzīgi. skatīties svešus, neko neizsakošus profilus arī nav interesanti, pat ja cilvēks pazīstams. toties ciba ar savu šķietamo anonimitāti, kaut reizēm arī kaitina un garlaiko, paver pavisam citus apvāršņus. atliek vien kādreiz, brīžos, kad darīt jau ir ko, bet negribas, paklaiņot pa svešiem žurnāliem, un vesela pasaule saliekas kā no puzles gabaliņiem. nē, bet nopietni, šeit taču viss kā uz delnas. arī bez vārdiem un fotogrāfijām viens pēc otra atrodas pazīstami cilvēki, uzreiz redzams, kam ir divi vai vairāki žurnāli, un attiecību smalkumi starp dažiem cibiņiem paši lec acīs. nav nemaz vajadzīga mērķtiecīga interese, pietiek ar elementārām novērošanas spējām, lai par dažiem, kuri par manu eksistenci, iespējams, nemaz nenojauš, varētu pateikt vairāk, kā gribētu vai vajadzētu. tīri vai kā pats dievs tagad jūtos. tikai kam man tas viss?