laiks slīd caur pirkstiem, bet ne jau uz priekšu, nē, uz riņķi vien. vakardiena nebija vakar un šodienas nav vispār. tagad viss ir citādi, tikai nekas jau nav mainījies. tas viss jau ir bijis, kādā citā pasaulē, kādiem citiem mums. viss ir tieši tāpat kā toreiz, kaut arī tapetes citā krāsā un vāze jau sen kā sasista. bet mēs atkal esam turpat, tik tuvu un tik tālu. runājam it kā par to pašu, kaut kam piekrītam, kaut ko jautājam, tomēr katrs par kaut ko citu. katrs savā valodā, bet vārdnīca ir pārāk tālu un pārāk noputējusi. ar tādu pat mirušo vārdu kapsētu nevarētu spēlēt.
vai tu mani saprati? jā, protams. bet ne jau to es gribēju teikt. man ir tik maz kā kopīga ar sevi.