apžilbinājums

es droši devos uz priekšu, pa galveno ceļu, uz saulaino tāli. saule spīdēja tieši pretī, spoži un aicinoši. un tad vienā mirklī nebija vairs nekā. ne ceļa, ne meža, ne ceļazīmju. tikai spilgta gaisma priekšējā stiklā. šeit laikam mans tunelis beidzas, es padomāju, tad parāvu stūri sānis un sabremzēju. priekšā iznira akmeņu krāvums, bet saule atkal smaidīja gluži kā parasti.
šķiet, tādā vai citā formā ar mani tas notiek ik dienu.