22. Maijs 2008
sad story is this life
šodien ik uz soļa sastopos ar ciešanām, taču tās nepieder man.
pie stacijas, skrejošu cilvēku burzmā stāv trīs cilvēki. vienam no tiem sarkana, uztūkusi seja, no asarām aizpampušas acis un aizlauzta balss.
iekāpju tramvajā, aizmugurē kāds skaļi elso un rij asaras. sieviete. pēc kāda laika viņa izkāpj, mēģina apsēsties uz pieturas soliņa, taču nokrīt zemē. tad pieceļas un tomēr apsēžas uz sola. ar rokām sagrābusi vēderu, viņa nerimstas raudāt.
pirms gada šai pašā dienā raudāju arī es. šodien - aizdedzu sveces. omes jau gadu vairs nav.