ir skumji, kad draugiem neiet, un divtik skumji, ja bēda skārusi pašu jaukāko no visiem. i mean, ja citi pie savām ligām un nedienām vairāk vai mazāk ir vainojami paši, tad viņš nudien bija pelnījis tikai to labāko.
jau pati doma par atriebību man uzdzen nelabumu un, ciktāl tas attiecas uz mani, vieglāk šķiet visu aizmirst nekā tērēt laiku un enerģiju kādām muļķīgām un bezjēdzīgām darbībām. taču manus draugus labāk neaiztieciet. acis izskrāpēšu!