14. Septembris 2007
pirms pāris dienām mao stāstīja par ķīnu un konfūciju. mao studē matemātiku un arī ikdienā visam pieiet ar matemātisku vērību, vai tā būtu iepirkšanās, svešvalodas vai neformālas sarunas ar citiem. lūgts nolasīt konfūcija fragmentu ķīniešu valodā, mao savelk uzacis un iesaucas: "bet tam taču nav jēgas!" taisnība jau vien ir, bet toties interesanti klausīties.
un arī matemātika mani valdzina tieši ar savu kristālskaidro skaistumu un šķietamo viennozīmību, jo uz katru jautājumu ir atbilde, lai arī cik bezjēdzīga tā dažkārt nebūtu. dabā šie likumi reti kad darbojas. nulles punkts neeksistē, un mazliet pārvietoties vienā plaknē visbiežāk nozīmē mazliet pārvietoties arī visās citās dimensijās. un tomēr. tā vietā, lai darītu to, kas bija jāizdara jau sen, es jau otro dienu slaistos pa pilsētu, sauļojos pie upes un daru visu ko citu, tikai ne to, ko vajadzētu. some things, they just never change.