laikam jau esmu kļuvusi neparasti sabiedriska, ja reiz esmu aizdzīvojusi līdz tam, ka nakts vidū mani pamodina telefona zvans, displejā parādās tomass hobss, un pēc mana miegainā hallo atskan jautājums: kur notiek ballīte? atbildēju, ka nezinu, un gulēju tālāk, līdz pienāca īsziņa no dereka, mana jaunā draudziņa, ar priekšlikumu šodien kopīgi doties iepirkties un varbūt arī apmeklēt kādu muzeju. dereks vakar bija aizbraucis uz geju ballīti, es tikmēr vakariņoju ar itāļiem, taču šorīt viņa un pārējos priekšlikumus nācās noraidīt (ar piebildi - līdz vakaram).
ir pirmā diena kopš vairs neatminamiem laikiem, kad nevienu neesmu satikusi, tīru dzīvokli, mierīgi lasu grāmatas un pildu gramatikas uzdevumus. aiz loga spīd saule, un dūc lidmašīnas.