šodien gāju uz banku, taču, atverot durvis, ierasto iestīvināto uzvalku un slimnīcas atmosfēras vietā nonācu kaut kādā privātā birojā, kur mani sagaidīja pusmūža vīrs, tērpies spilgi rozā kreklā ar tikpat rozā kaklasaiti, un nosūtīja mani pie otra, kurš valkāja dzeltenu kreklu un izskatījās pēc induļa emša. kad emsis bija beidzis runāt pa telefonu un pārmijis dažus vārdus ar kolēģi rozā kreklā, viņš aicināja mani apsēsties un atvainojās, ka esot iesācis tik daudz lietu, bet neko nevarot pabeigt līdz galam. gatavodams dokumentus, viņš mani draudzīgi izprašņāja par nodarbošanos un ģimenes stāvokli, uzteica valodas zināšanas, kā arī pajautāja, vai esmu ieradusies ar vilcienu vai lidmašīnu un no kurienes ir mans līdzatnākušais biedrs. tikmēr jau papīri bija kārtībā un izsniegti manam parakstam, taču diemžēl biju spiesta norādīt uz kļūdu mana vārda rakstībā, kā rezultātā emsis ķērās pie tā paša procesa vēlreiz, šoreiz jau bez jautājumiem. es tikmēr aplūkoju viņa kaklasaiti ar jogijlācīšiem.
es zināju, ka man te patiks, jau dienā, kad nejauši uzgāju frizētavu ar nosaukumu "hairkiller".