mani mulsina cilvēki, kas katru Re: e-pastu vienā un tajā pašā dienā sāk ar "labdien". vienreiz sasveicinājusies, to "labdien" parasti atmetu, bet nākamajā atbildē man jau atkal saka "labdien!". paklanos un turpinu tāpat bez sveicināšanas, laikam nepieklājīgi.
bet man patīk, kad tramvaju vai autobusu šoferi sveicinās, kad pretī brauc kāds no amata brāļiem. ja vēl abiem kāds retāks numurs, tad jau pavisam sirsnīgi. tomēr, kaut arī manā bērnībā sabtransporta vadītāja profesija vēl bija modē, mani allaž mulsināja fakts, ka viņi taču brauc viens otram garām nezcik reizes dienā un tad vienmēr tā sveicinās? šī iemesla dēļ, lai nebūtu jāsarkst un jāmulst katrreiz, kad kāds kolēga brauc garām, tolaik nolēmu par trolejbusa vadītāju nekļūt. ka tā vietā jāsveicinās būs e-pastos, man, protams, neienāca prātā.