labrīt, saule

ziniet, kā ir pamosties nakts vidū no tā, ka kāds mēģina izgāzt tava dzīvokļa durvis? es tagad zinu. sajūta, maigi sakot, pretīga. rīcības plāna nav. atliek vien gulēt un gaidīt, kas notiks tālāk. taču tālāk notiek, lūk, kas - atskan nepārprotamas skaņas no virtuves, kas ļauj man secināt, ka tas, visticamāk, ir tikai mans dzīvokļa biedrs, kurš, acīmredzot, šoreiz nav spējis pats atvilkties mājās no kārtējās ballītes. tas ir savā ziņā pat patīkami (salīdzinot ar to, ko iztēlojos iepriekš), taču aizmigt, protams, vairs neizdodas. kad jau, gaismai austot, beidzot laižos snaudā, arī tas nav uz ilgu. atkal jau tās durvis. kaimiņi nāk skatīties, vai mēs esam dzīvi.
man laikam mūzika par klusu. un kafija šorīt garšo pretīgi.
this gonna be a beautiful day.