death is not the end

šodien man pēkšņi palika tik ļoti zēl če gevaras, ka gribētos vismaz veltīt viņa piemiņai kādu dziesmu, tikai nevaru saprast, kuru. tas, ka viņš jau sen kļuvis par vienu no spilgtākajiem kapitālisma simboliem, nav nekāds noslēpums. labi vien ir, ka pats to nepiedzīvoja. bet kad šorīt, malkojot rīta kafiju, pamanīju aiz loga slīdošu autoreklāmu (šis reklāmas veids jau pats par sevi ir īpaši kaitinošs) ar če ikonisko attēlu un tekstu cher pa leeto vai kaut ko tamlīdzīgu, gandrīz aizrijos. nabaga če.