12. Novembris 2006

for a friend

atceries, todien es atstāju pie tevis savu lietussargu, pēc tam mēs braucām tavā auto, tu turēji manu roku, un tobrīd man likās, ka es varētu tevī iemīlēties, varbūt pat mīlēt, tāpat kā toreiz, kad biju tik ļoti nobijusies un tu mani mierināji, kad vedi pie ārsta, naktī vārīji man kakao un brokastīs cepi pankūkas. katru reizi, kad aizmigu tavās rokās, kad braucām peldēties un kad strīdējāmies par visiem tiem sīkumiem. bet patiesībā jau tavā vietā varēja būt jebkurš cits, tāpat arī manā, es zinu. un neņem ļaunā, ka tikai gribēju pateikt paldies par tavu coup de grâce, jo man pašai tam tā arī nekad nepietika spēka. nosargāt medu, kaut vai tikai atmiņās, man allaž bijis pārāk svarīgi, lai ļautu to saēst darvai.
atvedīsi manu lietussargu, lūdzu? man viņa pietrūkst mazliet.

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.