flying dreams

sapnī es atkal lidoju. sēžam kādi padsmit pasažieri mazmazītiņā lidmašīnā - kaut kas starp kukuruzņiku un mazajiem fokerīšiem. jālido bija no laikam jau rīgas, tikai tas bija kaut kur dziļi indijas okeānā. varbūt arī austrālijā vai indonēzijā, neatceros. lidojums bija paredzēts it kā uz ameriku, kas atradās apmēram tur, kur parasti atrodas indija. mani nedaudz māc bažas, vai nu mazais lidaparātiņš tik tālu pavilks, bet raizēm nav laika. parādās stjuartes. viena apsēžas kaut kur beigās uz dīvainas kastes, otra tikmēr ņemas pa priekšgalu, krāso lūpas un par kaut ko nemitīgi kliedz, žestikulē un lamājas uz otru. tā īpaši nereaģē, tāpēc pirmā turpina vārīties savā sulā. pēc brīža izrādās, ka pilota mums nebūs un lidmašīnu vadīs trakā stjuarte. vienā rāvienā uzspurdzam gaisā, lidojam brīžiem ar sāniem, brīžiem uz sāniem, stjuarte-pilote turpina bļaustīties, tad aizvelk priekšējam logam priekšā žalūzijas (lai saule nespīd acīs), pieceļas no savas vietas un dodas pie ledusskapja. kafiju taisīs. beidzot kāds vārgi ieminas, ka varbūt to logu nevajadzētu turēt ciet... logu atvērt? žalūzijas traucē, ja? nu labi, labi, tūlīt jūs man tā redzēsit, tā redzēsit!!!! žalūzijas ar švunku aizlido prom, lidmašīna draudīgi šūpojas, es saprotu, ka līdz amerikai mēs tiešām netiksim... nu un šajā mirklī iestājas happy end - es pamodos.
bet vispār jau bija jautri. nevienam nav jālido šodien?