īsziņa zigmundonkulim

vēl nesen man likās, ka psihoanalīze kā terapija ir tikai tukša izklaide ļautiņiem, kuriem nav ko darīt un nav kur likt naudu. tagad atzīstu, ka esmu savas domas mainījusi - tā ir ne tikai bezjēdzīga, bet arī kaitīga. kāpēc gan vilkt gaismā to, ar ko tāpat neviens pēc tam nezina ko iesākt? manuprāt, dzīvot ir daudz vieglāk ar skeletiem noraktiem skapī nevis piekārtiem pie spoguļa.