pelnrušķītes piedzīvojumi

gāju prom no darba, un pie pašām durvīm saplīsa kurpe (cik simboliski). mēģināju to uz vietas kaut kā salabot, taču lieki teikt, ka aiz nākamā stūra kurpe izjuka atkal. ko nu vairs, ņēmu kurpes rokā un iemetu tuvākajā mizkastē (ak, neapdomīgā meitene, gaidi nu savu mizkastes princi) un slāju tālāk plikām kājām. kaut arī pilsētas centrs nav gluži lauku pļavas, sajūta, jāatzīst, pārsteidzoši laba. pat apsvēru iespēju vēl kādreiz tā pastaigāties. tikai pilnīgi žēl, ka nebiju kaut kā smalki vai lietišķi saģērbusies, nu tur žakete, zeķes - uzreiz būtu jautrāk. a to savā kleitiņā pēc tāda hipija vien izskatījos.