Nieki

Šodien tika apmeklēta fotoizstāde par Japānas dārziem un tempļiem, kā arī skatīta filma par tiem. Nekad neesmu redzējusi īstus sakura, bet, ieskatoties dažās fotogrāfijās, likās, ka tie ir tepat, rokas stiepiena attālumā.

Dažreiz liekas, ka esmu atstāta pavisam viena, bet tad, kad tikšanās/izklaides piedāvājumi sāk nākt, tad tie nāk vairāki reizē. Nu es varu izvēlēties starp vismaz 4, bet vispār, nekur jau nav teikts, ka es kādu arī izvēlēšos. :)

Man patīk skriet, bet nevis kaut kādas distances sportā. Skriet - daudz padarīt pa dienu, beigās just to, ka diena nodzīvota pilnvērtīgi, nevis šā tā nobumbulēta.

Pēkšņi man vairs nekur negribās braukt, negribās arī to dumjo dzimšanas dienu.

Katru vakaru skatos, kā aizlido putni.

Jūtos forši.

No neoficiāliem baumu avotiem man pienāca ziņas, ka tagad visā pasaulē 40 gadus pēc kārtas būšot lielās vētras, orkāni nu un tamlīdzīgas lietas. Jā, un ka vēl liela Eiropas daļa applūdīšot, Latvijā izdosies izglābties vien tiem, kas dzīvo tādās kalnainākās vietās ( he, he, tad jau laikam man nespīd nāve ūdenī ) . Vispār, es apbrīnoju cilvēkus, kam pietiek laika un prāta tādas muļķības sadomāt. Lai gan, neko jau nevar zināt...

Masāža tagad būtu tieši laikā - šodien skrēju stafeti un muguras lejasdaļā sajutu tādu kā krekš-krekš skaņu.
Muļķīgi jautāt, vai kāds pieteiksies :P
Ak jā, un par Koknesi runājot - mēs tomēr braucam, kaut arī Ieva ir slima :)

-"Būs vai nebūs tev vienreiz viss kārtībā ?!"
-"Nu būs taču. Ko tu satraucies..."
Bet ja tā godīgi, es jau īstenībā nemaz nezinu ;)

Patīk mazas minēšanas spēlītes.

Man riebjas cilvēki, kuriem visas vēlmes aprobežojas tikai un vienīgi ar alkoholu. Piemēram, tā vietā, lai paņemtu nomā kādu DVD viņš labāk ies un dzers. Es nesaprotu, vai tiešām tas ir tik ļoti interesanti - katru nedēļas nogali dzert un neko apkārt sev neredzēt ?
Negribētu nolaisties līdz tik primitīvam domāšanas līmenim.

Mēs gaidām, kad kokiem lapas kļūs košākas, sarkanākas, tad kopā ar Ievu dosimies uz Koknesi. Vispār, rudenī dažreiz mēdz būt tāda sajūta, ka noteikti kaut kur vajag braukt, varbūt pat bez kāda konkrēta galamērķa, tikai doties uz priekšu.
Šoreiz mērķis gan ir izvēlēts - Kokneses pilsdrupas. Ne vien interesants, bet arī izglītojošs brauciens. Mājupceļā palikšu pie Ievas, netālu no viņas mājas ir ozols, tur dzersim šampanieti ar arbūzu ( pēc Ievas ieteikuma :)) ) . Cerams, ka nelīs.

Ziniet, meitenes, manuprāt, dažreiz ir daudz nežēlīgākas nekā puiši.

Tagad pirmdienās man būs nedaudz aizņemtākas, bet, cerams, līdz ar to arī interesantākas. Galu galā, es trīs gadus domāju, līdz sāku kaut ko lietas labā darīt.

Pagādāju sev žurku. Tagad aktuāls ir jautājums, kā to saukt.

Izstaipos kā kaķis un turpinu laiski zvilnēt...

Nu, draugi un draudziņi !
Rīt mēs visi ( gandrīz ) draudzīgi dosimies uz skolu, savās goda drēbēs un , protams, ar puķēm rokās, vai ne ? Bet varbūt arī nē. Iespējams, ka es ar Ievu ēdīšu saldējumu, nelikdamās ne zinis par tādu skolu būšanu.

Gribētos lietū izmirkt līdz ādai, atnākt mājās, ieritināties segā un dzert karstu tēju no draudzenes dāvinātās krūzes...

Riit Manchesteraa Skinny Puppy koncerts.
Taa kaa vareetu aiziet.

To laikam sauc par straadaashanu.
Shii laikam ir pirmaa reize, kad tieku pielikta pie daudzmaz kaartiiga darba.
Nu jaa, visam savs laiks.