Es stāvu pie loga
Un negaiss ārā plosās.
Pa loga rūti lietus lāses tek,
Un no manām acīm asaras tek.
Es raudu,,jo mīlu tevi!
Bet tu to pat nenojaut.
Cik ilgi es cietīšu tevis dēļ?
Cik ilgi mocīšos sāpēs?
To nezin neviens.
Jautājums man tikai vien -
Vai tu esi manu asaru vērts?
Diemžēl sirds mana saka -
Jā...