Es lūdzos Dievam, lai
lietus nenoskalo tavas pēdas,
Lai mirklis ilgtu mūžīgi...
Bet diena paiet ātri, atnāk jauna,-
Lietus, saule, vējš,- un nu jau
nav palicis nekas vairs,-
Neviena zīme, elpa, smarža,
kas atgādinātu, ka esi bijis šeit.
Asfalts atdzisis,-
Smaids manās lūpās- apdzisis...
Kāpēc mīlēt ir tik skumji?
...
Asaras uz asfalta,-
Tur, kur kādreiz bija tavas pēdas.
Nebeidzamas skumjas ielīst manī...
|