Man ir daudz tādu atmiņu, kuras negribētu pazaudēt.. Ir palikuši tie siltie vārdi, sirsnīgie smiekli un atbalsts.
Atmiņā paliek tikai tas pats labākais. Savas pēdas atmiņās, kad pirmdienas pēcpusdienā sēžu, dzeru tēju, klausos visvisādas dziesmas un gribu, lai kaut viena doma no simts piepildītos.
Dvēselē nevainīgā būtne. sildās savās domās un grib pavisam ko citu, nekā prātīgā un nosvērtā būtne. Brīžiem pati par sevi brīnos, pretstatu cilvēks skaidrā dienas laikā!

Es mīlu cilvēkus, lai arī ko viņi darītu. Viņi iemāca man to, ko nevar iemācīt neviens cits. Lūkoties dziļāk par ārieni, klausīties uzmanīgāk un dzirdēt vairāk nekā pateiktos vārdus.

Bet tikai es veidoju sevi tādu, kāda es esmu tagad un izvēle vienmēr būs manās rokās!