sigarette

Tā arī satikšanās nenotika.
Viņa, tai vakarā bija nolēmusi vai nu pielikt punktu tam visam vai nu arī turpināt visu bez jebkādām pieturzīmēm.
Nekas nesanāca.
Ne viens, ne otrs.
Dīvainākais, ka viņai intuīcija klusēja.
Viņš neatnāca.
Viņa veselas 20 minūtes pa virsu pagaidīja un tad aizgāja.
Viņš ir viss vieglākais vīrietis pasaulē. Vīrietis – gaiss.
Kopš tās dienas, kad viņi satikās, viņš-vīrietis ienāca viņas dzīvē kopā ar savu māti.
Māte vienmēr zināja kur viņi atrodas. Nu vismaz ko dara, tā aptuveni.
Vienmēr bija tāda sajūta, ka telpā atrodas vēl - kāds trešais.
Tās 20 minūtes pagāja,
Viņa izsmeiķēja vienu cigareti
Īstenībā viņa gaidīja viņu citā vietā, ne tajā, kur bija norunāts,
Bet viņa viegli varēja pārredzēt norunāto vietu
Viņa nekrita izmisumā, bet tai pašā laikā viņa nesprata, kādēļ viņa nekrīt izmisumā
Jo laikam jau viņa nemīlēja viņu,
Bet varbūt, ka mīlēja,
To bija grūti saprast,
Varbūt tādēļ, ka ilgi nebija mīlējusi,
Bet varbūt, ka vajadzēja mīlēt tā, ka nerodas jautājumi. Tu vienkārši atdod sevi pilnībā.
Un tad tevis vairs nav
Gaisā smaržoja pēc sēnēm un nezin kāpēc pēc citrona.