|
Dec. 26th, 2020|01:51 pm |
Cita lieta, ka cilvēki atklāti atzīst, ka vēlas, lai viņiem labāk melo, ja patiesība varētu viņus sāpināt. Tādas ir lielākās daļas cilvēku attiecības, tās ir ārišķīgas. Tas, kam ir attiecības, ir ārējais ego, čaula, pieņemtās lomas, bet ne divām "Es esmu" esencēm. Tā kā es sevi asociēju vairāk ar "Es esmu" esenci, tad man tādas attiecības nemaz nešķiet attiecības un, kad tās ir beigušās, man ir sajūta, ka tās nekad arī nebija sākušās. Tādi cilvēki vairāk novērtēs, ja tu viņiem teiksi: "Es nekad neskatos uz citām/citiem, tu man esi vienīgā/vienīgais." Nekā, ka tu atklāti pateikti, ka ir/bija tā un tā. Zemapziņā viņi nojautīs, ka tu viņiem melo, bet viņi par to būs pateicīgi. Patiesumu var novērtēt tikai "Es esmu" esence. Šajā maskarādē ne jau patiesums tiek novērtēts (atzīšana, ka balonu klauns ir Artūrs Skrastiņš, aktieris). Ja tu baudi teātra izrādi, aktiera identitāte un personība nav tas, uz ko tu centies fokusēties. Ja tu būsi patiess, tevi nosodīs.
Ceļš uz "Es esmu" esenci - dziļa, magnētiska, caururbjoša intraversija (sievišķā enerģija). Saskati to vispirms Sevī, esenci. Intraversija, kas sagādājusi tik daudz problēmu, patiesībā no garīgā viedokļa ir labākais, kas ar mani ir noticis. Intravertais, kurš pēta tikai pats sevi, var nonākt pie savas esences, kamēr ekstravertais, kas pēta citus, redz tikai viņu ārējos ego. Viņš var viņus pētīt/tiesāt/mīlēt līdz bezgalībai. Ekstravertums gluži vienkārši nav Ceļš.
Es esmu slims un piekusis no ārišķīgiem cilvēkiem.
Tādiem kā Nefolks. :) Nefolks ir gada lohs 2015. Bet tas nav nemaz tik smieklīgi, jo tādu Nefolku ir pilna pasaule, gandrīz katrā no mums ir Nefolks. Tāpēc mēs paskrienam viens otram garām šajā maskarādē un nekad visas dzīves laikā cits ar citu PA ĪSTAM nesaskaramies. |
|