|
May. 9th, 2017|02:26 pm |
Pēdējā laikā man interesanti sapņi. Atceros, ka bija vīri ar ieročiem, laikam Ziemeļkorejas režīma sargātāji uz kuģa, es bēgu no tā prom, pa pusei lidoju, tad paslēpos smiltīs, tur bija arī citi bēgļi.
Vienmēr esmu sapņojis aizbēgt no sistēmas. Bet, lai aizbēgtu no sistēmas, ir jābūt viltīgākam par sistēmu, savādāk tu paliksi par kaut kādu skvoteri un miskastnieku pilsētā un galu galā - sistēmā. Vienīgais ceļš prom no sistēmas ir sevis audzēta pārtika un sevis radīts siltums. Īsāk sakot, lauki. Lai beidzot nebūtu atkarīgs no tiem stulbajiem lielveikaliem ar viņu stulbajām atlaidēm un paverdzinātajiem darbiniekiem un uz galvas krītošajiem jumtiem. Kaut kādā gurķu rūpnīcā cilvēks var uzaudzēt tonnām gurķu, bet saņemt par to mazāk, nekā izveidojot savu personīgo gurķu dobīti dažu metru perimetrā. Plus viņš iegūst sirdsmieru un kontaktu ar Radīšanu. |
|