|
Nov. 23rd, 2016|10:18 am |
Es īsti nesaprotu to līdz jušanu "Maximas" upuriem. Vai tad cilvēki nemirst katru dienu? Vai tad dzīvnieki nemirst katru dienu lopkautuvēs? Kas ir labāk - ka tev betons uzkrīt uz galvas un tu ātri nomirsti vai arī tu stāvi rindā (ja tu esi govs, piemēram) un redzi, kā tavus sugas brāļus nobeidz ar sitienu pa galvu, elektrību un nazi, un tu zini, ka tas sagaida arī tevi? Vai dvēseles, kas zaudēja dzīvību (tika atbrīvotas no šī cietuma) jau pirms iemiesošanās nezināja, ka tieši tā aizies? Man liekas, man ir tikai kādi 2 cilvēki, par kuriem man būtu žēl, ja viņi mirtu, bet es arī apzinātos, ka šīs jūtas ir savtīgas - man viņu pietrūktu, bet viņi būtu brīvi no sistēmas. |
|