|
Nov. 9th, 2016|02:55 am |
Kādu dienu mēs varējām saslaucīt .... ....... .. ....... Es nekļuvu ļoti skumjš, es pārdomāju visu pozitīvo, ko dod bezbērnu situācija. Mana sieva domā, ka, kad es būšu izpētījis katru milimetru viņas ķermenī un visas viņas reakcijas, es viņu pametīšu, un došos meklēt kādu citu, bet tā nav tiesa.Vakar es noskaitos uz Alisi, jo viņa izrunājās pret māti un viņai izveidojies paradums dusmās sist mātei un tad man piegriezās. Linda viņu audzina tik "pareizi", tik neagresīvi, bērns to ļaunprātīgi izmanto. Tad es kļuvu ļoti dusmīgs un uzšņācu Alisei un viņa sāka raudāt. Bet es Lindas acīs gandrīz vai izrādījos tas sliktais reptiliānis. Agresija (kurā es patiesība nevienam nenodaru sāpes) man ir pieņemama, necieņa man nav pieņemama. Lindai ir otrādi. Šodien mēs nosvinējām ar lavašu un vīnu, Lindai palika slikti no šī ēdiena. Cik žēl, ka viņa vairs nevar izbaudīt ēdienu, kā mēs pārējie.
Man patīk sievietes mati, sievietes kakls, sievietes pleci, sievietes krūtis, sievietes seja, sievietes šķirbiņa, sievietes dibens, sievietes augšstilbi, sievietes maigums, sievietes pieskāriens, sievietes smiekli, sievietes... prāts.
Kas tālāk - dzīvnieki, bērni, sirmgalvji? Cik labi, ka mani nepiesaista bērni, tad jau drīzāk vīrieši. Man patīk ;loti vīrišķīgi vīrieši. Tas, kas man fiziski trūkst, bet mentāli es esmu ļoti daudzveidīgs. Divas dienas kā vīrietis, vienu dienu kā sieviete. ļoti vīrišķīgais mijās ar ļoti sievišķīgo. Ir tādi ļoti vīrišķīgi vīrieši, kas paniski baidās, ja kāds varētu viņus nosaukt par gejiem utt. - vai tas ir vīrišķīgi? Tās ir bailes un tas ir vājums. |
|