|
Oct. 25th, 2016|11:50 pm |
|
Galu galā sakāvos ar somu meitenes suni. Tas sākās tā, ka Jaunradā es kaut ko meklēju istabā un sīkais vaukšķis bija nokāpis lejā un man uzrēja. Es viņu pāris reizes aizbaidīju. Pēc tam vakarā, kad Elīza ar suni atnāca uz mūsu dzīvokli, viņš jau ienākot rēja uz mani, manā personīgajā telpā, kurā viņš ir ciemiņš. Katru manu kustību pavadīja rūcieni, rējieni un tiekšanās iekost. Beigās man zajebala, es viņu paņēmu aiz čupra (un pa to laiku viņš paspēja man iekost abās rokās līdz asinīm), attaisīju durvis un izmetu no dzīvokļa, un aiztaisīju durvis. Elīza bija uz manis ļoti dusmīga un kliedza uz manis. Ka es esot visu sapisis, viņa tik ilgi centās pieradināt suni nebaidīties no cilvēkiem. Bet sorry, šis suns nav piemērots ceļošanai ar stopiem un kādam tas viņai bija jādara zināms. Tagad viņa ar savu suni aizgāja uz Jaunradu un laikam Linda ar viņu runā. Es šim sunim neko ļaunu nevēlēju, es viņu baroju, uzklāju viņam sedziņu, neņēmu pierē, ka viņš dažreiz man uzrēja. Bet, kad es savā personīgajā telpā vairs nevaru ne soli paspert, lai viņš man neuzrūktu - tāda klaja necieņa ir pelnījusi sodu. Patiesībā es ar baudu viņu nosistu. Tagad Linda domā vai es tādu agresiju neizrādīšu arī pret bērniem, bet mans bērns taču nerūks man virsū un nemēģinās iekost, I suppose. Ja tomēr tā notiktu un mans bērns nebūtu tā viedā dvēsele, kuru es aicināju, bet psihopāts, es droši vien aizietu uz citu istabu. |
|