|
Oct. 22nd, 2016|10:32 am |
|
Aizbraucām uz Rēzekni uzstāties kaut kādā dzejas un mūzikas pasākumā. Es nenormāli uztraucos, aizmirsu divās vietās dziesmām tekstu, bet visumā bija ok. Mēs ar Lindu esam laba grupa, bet mums vēl jāpiestrādā. Tad uzreiz skrējām uz autobusu, viņa novilka augstpapēžu zābakus un skrēja basām kājām, tomēr tik un tā nokavējām, jo autobuss pieturēja citviet. Tas bija pēdējais autobuss un mums vajadzēja sēdēt uz soliņa un dzert vīnu vai arī sēdēt Klondaikā līdz rītam. Bet tas bija jauki. Mēs daudz runājām par seksu un citām tēmām un kļuvām par draugiem. Viņai ir īstas sievietes mati, kakls un pleci. Viņai joprojām turpinās visādas grūtniecības pazīmes; lai arī ir tikai 6. diena, man gandrīz vairs nav šaubu, ka viņa ir stāvoklī, tomēr viņa iesaka nesacerēties. Sapnī man bija lidojums debesīs un es zināju, ka tas ir astrālais ceļojums, es redzēju dažādus krāsainus mākoņus, kuriem lidoju cauri un tie bija pilni neparastām daļiņām. Man nevarēja notikt nekas ļauns un es atcerējos Drunvalo vārdus: "Ja tu vienkārši aizmirsti VISAS bailes un uzticies Dievam, tu vari pa īstam izbaudīt ceļojumu." Un es uzticējos. Tad es pamodos un stāstīju visiem par savu sapni, tomēr tas joprojām bija sapnis. Man bija sapnis sapnī. |
|