|
Feb. 15th, 2009|07:35 pm |
|
Vakar braucām mājās ar autobusu, pēcheroīna tādā klusēšanā un netālu no mums sēdēja kaut kādi metālisti - divas meitenes un divi zēni. Baigi skaļi sarunājās, nekautrīgi iesaistot t.s. nepiedienīgās tēmas. Centos viņus nedzirdēt un domāt savas domas. Bet beigās viņi jau kļuva pavisam skaļi, viens no metālistu puikām bija pārpratis jociņu un apvainojies - kļuvis agresīvs pret citu metālistu puiku. Beigās es domāju: "Paldies Dievam, es kāpju ārā un man viņi vairs nebūs jāredz un jādzird". |
|