|
Jun. 30th, 2016|11:00 am |
|
Mums pa nakti jāpaliek Rīgā, bet pie Martas visi varot, bet es nevarot, jo es viņas vecākos radot spriedzi. Viņi man rada spriedzi. Un Marta, protams, mani kā Ulesu pamāca: "Ar tādu attieksmi tu nevari cerēt uz savādāku attieksmi" tai vietā, lai saprastu manu pusi un manu lomu, kas ir protests pret ārēju pieklājību, kad esence var būt ietērpta savādākā tērpā. Bet vai Marta mani saprot? Man sāk likties, ka viņa mani nemaz nesaprot un nepazīst. Un galu galā - neviens no mums nepaliks pie Martas, ja es nepalikšu. |
|