|
Jun. 3rd, 2016|03:37 am |
|
Nacionālisms ir viena no aprobežotākajām domāšanas formām. Es nesaprotu, KĀ šajā laikā, kad, piemēram, mana apziņa izplešās, kāds joprojām var cepties par "krieviem, kas visu pārņems". Esmu dažos (ko agrāk pat apbrīnoju) vīlies. Bet varbūt, ka nacionālismu var izmantot par tādu kā atskaites punktu, lai ieraudzītu, ka apziņas izplešanās tiešām notiek un, ka tas nav mīts. Cik ļoti kaut kādi koncepti, kuru pastāvēšanu vēl agrāk varēja saprast, tagad liekas pilnīgākais absurds. Mēs neesam ne krievi ne latvieši, mēs esam bezgalīga apziņa. Vai tiešām bezgalīgajai apziņai jānodzīvojas tik tālu, lai sabāztu sevi tik niecīgās kastītēs? Un pēc tam cīnītos pašai ar sevi. Come on. |
|