|
Sep. 5th, 2015|02:12 am |
Un kāpēc es esmu tāds? Varbūt tu esi lasījis Maikla Ņūtona "Dvēseļu likteni", tur ir aprakstīts, kā kāda sieviete nomira un redzēja savā dvēseļu grupā kādu kaitinošu personību, ko viņa zināja dzīves laikā, un viņas pirmā reakcija bija: "Ak nē, tikai ne viņš!" Bet pēc brīža viņa atcerējās/saprata: "Ak jā, mums ir vajadzīgas viņa (izaicinošās) enerģijas". Es esmu tāda tipa dvēsele, man patīk izaicināt cilvēkus un it īpaši garīgus cilvēkus. Jo es esmu mīlestība un (organiskā) gaisma un es kalpoju viņiem, sagādājot "tumsas izaicinājumu".
Un tad tu teiksi: mani pašu vajag izaicināt manis paša izaugsmei. Jā, es saņemu daudz izaicinājumu no savas vides. Lai mācītos pacietību un iekšējo līdzsvaru. |
|